Summary

LATVIJAS REPUBLIKA
JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA

Reģ. Nr. 90009118031, Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija

JELGAVAS NOVADA NEKLĀTIENES VIDUSSKOLA
Reģ. Nr. Izglītības iestāžu reģistrā 4515900863, NMR kods: 90009250525, Pasta iela 37, Jelgava, LV-3001, Latvija
Tālrunis: 630 84021, fakss: 63022235, e-pasts: nvsk@jelgavasnovads.lvwww.nvsk.lv

 IEKŠĒJAIS NORMATĪVAIS AKTS Nr.4.3.2.

APSTIPRINĀTS
Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas
direktora rīkojumu Nr. 1-9/10-o
no 14.03.2017.

 

Iekšējās kārtības noteikumi izglītojamajiem
kuri mācās tālmācības programmā

                                               

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1338
Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības
 iestādēs un organizētajos pasākumos”
no 2009.gada 24. novembra 6.punktu  

Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas Nolikuma
no 2017.gada 26.aprīļa 17.punktu
(Grozījumi: Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas 2017.gada 10.maija rīkojums Nr.1-9/12-o )

Full policy

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas (turpmāk tekstā – Skola) izstrādātais iekšējais normatīvais akts “Iekšējās kārtības noteikumi izglītojamajiem kuri mācās tālmācības programmā’’ paredzēts, lai nodrošinātu vienotu Skolas iekšējo kārtību izglītojamajiem, kuri mācās tālmācībā.

1.2. Mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiks, kā arī rudens, ziemas un pavasara brīvdienas, tiek noteikts katru gadu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

1.3. Mācības izglītojamajiem notiek individuāli tālmācības vidē Moodle.

1.4. Iestājoties Skolā izglītojamais tiek iepazīstināts ar tālmācības vidi Moodle, piekļuvi un darbību tajā.

2. Informācija un noteikumi, ar kuriem jāiepazīstas katram izglītojamajam

2.1. Ar klases audzinātāja palīdzību izglītojamie tiek iepazīstināti:

2.1.1. ar drošības noteikumiem ekskursijās pirms katras ekskursijas;

2.1.2. ar drošības noteikumiem skolas organizētajos sporta u.c. pasākumos pirms katra pasākuma.

2.2. Iepazīšanos ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem, drošības noteikumiem un Izglītojamo sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtību izglītojamais apliecina ar parakstu iestāšanās iesniegumā stājoties Skolā.

3. Izglītojamo tiesības

3.1. Izglītojamajiem ir tiesības uz:

3.1.1. valsts un pašvaldības apmaksātu pamata un vidējo izglītību;
3.1.2. informāciju par tālmācības vidi Moodle lietošanu;
3.1.3. kvalitatīvu apmācību;
3.1.4. vērtējuma saņemšanu nedēļas laikā, no brīža, kad pedagogam nosūtīts pārbaudes darbs;
3.1.5. nodrošinātu veselības un dzīvības aizsardzību skolā un skolas organizētajos pasākumos;
3.1.6. informāciju par visiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem;
3.1.7. savlaicīgu informāciju par ieskaitēm un to apjomu;
3.1.8. motivētu savu mācību sasniegumu novērtējumu;
3.1.9. savu radošo spēju attīstīšanu;
3.1.10. iespēju pārstāvēt skolu dažāda mēroga pasākumos, konkursos, olimpiādēs, skatēs, sacensībās;
3.1.11. atklātu savu argumentētu viedokļa izteikšanu un palīdzību ar ieteikumiem, izsakot priekšlikumus skolas dzīves pilnveidošanā;
3.1.12. piedalīšanos skolas jauniešu pašpārvaldē.

4. Izglītojamo pienākumi

4.1. Iepazīties ar mācību grāmatu izsniegšanas kārtību un E-grāmatu kodu izsniegšanas kārtību Skolas mājas lapā www.nvsk.lv sadaļā “Bibliotēka” un nepieciešamības gadījumā tās pieprasīt.

4.2. Reģistrēties tālmācības vidē Moodle:
4.2.1. atvērt saiti: talmaciba.nvsk.lv
4.2.2. ievadīt savu personas kodu;
4.2.3. ievadīt paroli “changeme”;
4.2.4. ievadīt visu pieprasīto informāciju par personu un nomainīt paroli;
4.2.5. pievienot profilam savu bildi (pamācību skatīt skolas mājas lapā www.nvsk.lv zem “TĀLMĀCĪBA” palīgs tālmācībā pamācība darbam tālmācības vidē Izglītojamo darbs tālmācības vidē Moodle 3.punkts “fotogrāfijas ievietošana profilā”);
4.2.6. norādīt personificējamu e-pastu. Ja tāda nav, tad to izveidot.

4.3. Sistemātiski mācīties regulāri apmeklējot tālmācības vidi Moodle un veikt mācību darbu atbilstoši nedēļām.

4.4. Ja nav iespējams darba vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ strādāt Moodle vidē saskaņā ar stundu sarakstu, tad, informējot par to klases audzinātāju un priekšmetu skolotājus, veikt mācību darbu citā sev pieejamā laikā (ne retāk kā reizi nedēļā).

4.5. Nokārtot ieskaites un pārbaudes darbus Moodle vidē tekošā mācību gada laikā vai izņēmumu gadījumā, kā noteikts pedagoģiskās padomes sēdes lēmumā.

4.6. Nokārtot eksternāta eksāmenus mācību semestra laikā no iestāšanās brīža Skolā, bet tiem izglītojamajiem, kas iestājas Skolā pēc 1.septembra – atbilstoši Uzņemšanas komisijas sēdes protokola lēmumam.

4.7. Ja izglītojamais nenokārto eksternāta eksāmenus semestra laikā, tad raksta iesniegumu Skolas direktorei ar lūgumu pagarināt eksternāta eksāmenu kārtošanas laiku.

4.8. Sazināties ar klases audzinātāju jebkuru neskaidrību gadījumā, kas skar mācību uzsākšanu vai kavēšanos.

4.9. Ilgstošas prombūtnes gadījumā (ilgāk par mēnesi - komandējums, ilgstoša slimība, bērna ārstēšanās slimnīcā u.c.) nekavējoties par to ziņot klases audzinātājam.

4.10. Būt disciplinētam un pieklājīgam kontaktējoties ar pedagogiem.

4.11. Nelietot necenzētus vārdus un izteicienus.

4.12. Nepieļaut vardarbības izpausmes skolā (fiziskā, emocionālā un psiholoģiskā ietekmēšana, izglītojamo un skolas darbinieku pazemošana).

4.13. Ziņot Skolas administrācijai, ja izglītojamais kādas personas darbībā saskata draudus savai un citu personu drošībai.

4.14. Ierasties skolā svinīgi tērptiem uz Valsts pārbaudes darbiem un skolas noteiktajiem svinīgajiem pasākumiem.

5. Izglītojamo aizliegumi

Skolā un tās teritorijā aizliegts iegādāties, lietot, glabāt un realizēt alkoholiskos dzērienus, narkotikas, toksiskās un psihotropās vielas, gāzes baloniņus, gāzes pistoles, šaujamieročus un aukstos ieročus.

6. Atbildība par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu

6.1. Izglītojamais par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu nes atbildību, kuru nosaka pedagogs, izvērtējot izglītojamā iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma smagumu.

6.2. Izglītojamā pārkāpuma gadījumā pedagogs veic kādu no sekojošajām darbībām:
6.2.1. pedagoģiski audzinoša saruna ar izglītojamo;
6.2.2. pedagoģiski audzinoša saruna ar izglītojamo un rakstiska paskaidrojuma pieprasījums, izglītojamā paskaidrojuma nodošana konsultāciju punkta vadītājam;
6.2.3. izglītojamā aizvešana pie administrācijas pārstāvja un lietas nodošana administrācijai turpmākai rīcībai (pedagoģiskai sarunai; pedagoģiskai sarunai ar nepilngadīgo vecāku piedalīšanos; lietas izskatīšanai pedagoģiskās padomes sēdē);
6.2.4. nekavējoša policijas izsaukšana;

6.3. Administrācijas pārstāvis (direktors, konsultāciju punkta vadītājs) izvērtējot izglītojamā iekšējās kārtības noteikumu pārkāpuma smagumu, veic kādu no sekojošajām darbībām:
6.3.1. pedagoģiski audzinoša saruna ar izglītojamo;
6.3.2. nepilngadīgo izglītojamo vecāku uzaicinājums uz sarunu ar skolas administrāciju (direktoru vai konsultāciju punkta vadītāju);
6.3.3. nepilngadīgajiem izglītojamiem novada vai pašvaldības, kur deklarēts jaunietis, atbalsta personāla (policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas) informēšana un iesaistīšana;
6.3.4. ja nepilngadīgs izglītojamais ierodas Skolā alkohola reibumā, pēc fakta konstatēšanas tiek sastādīts akts, saņemts paskaidrojums no izglītojamā, ja viņš ir spējīgs to uzrakstīt, izsaukti nekavējoties uz Skolu vecāki, lai nogādātu izglītojamo mājās. Ja vecākus nav iespējams sazvanīt vai vecāki atsakās ierasties, nekavējoties ziņo pašvaldības policijai. Pēc izglītojamā atgriešanās Skolā, administrācija, izvērtējot pārkāpuma smagumu veic kādu no 6.3.1. -6.3.3. punktos atrunātajām darbībām.

NVSK:NORMATIVIE DOKUMENTI/ ieksejas kartibas noteikumi/ ieksejas kartibas noteik.talmacibniekiem


Summary

Lūdzu iepazīties ar ugunsdrošības, elektrodrošības un pirmās palīdzības sniegšanas noteikumiem.

Full policy

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr. 4.4.2.

 UGUNSDROŠĪBA

Izdoti saskaņā ar MK noteikumiem

 Nr. 1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo
drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”
no 2009. gada 24. novembra  7.2. punktu,
MK noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”no 19.04.2016.

1. Vispārējie noteikumi

1.1.Par ugunsdrošību Jelgavas novada Neklātienes vidusskolā (telpās un teritorijā) atbild direktors, kurš nozīmēts ar rīkojumu, bet pārējie darbinieki – priekšmetu skolotāji -katrs savā darba kabinetā.
1.2. Darbinieku pienākumi ugunsdrošībā ir:
1.2.1.      apgūt un ievērot noteiktās ugunsdrošības prasības;
1.2.2.      nepieļaut darbību, kas varētu izraisīt ugunsgrēku;
1.2.3.      izmantot tikai tās elektroiekārtas, kuras ir lietošanas kārtībā, ievērot to lietošanas  noteikumus;
1.2.4.      uzturēt kārtībā savu darba vietu;
1.2.5.      mācēt rīkoties ar esošajiem ugunsdzēšanas līdzekļiem un inventāru;
1.2.6.      izceļoties ugunsgrēkam, nekavējoties ziņot ugunsdzēsības dienestam pa tālr. 01 vai no mobilā tālruņa 112 un skolas direktoram;
1.2.7.      veikt visus iespējamos pasākumus ugunsgrēka likvidēšanai.

2. Teritorijas un telpu uzturēšanas kārtība

2.1.Ēkai pieguļošai teritorijai jābūt sakārtotai un regulāri jāattīra no dažādiem materiāliem, atkritumiem un gružiem.
2.2.Teritorijā nedrīkst kurināt ugunskurus un dedzināt atkritumus.
2.3.Ceļš un caurbrauktuve teritorijā jāuztur lietošanas kārtībā, laikus jāremontē un ziemā jāattīra no sniega.
2.4.Evakuācijas ceļus (izejas, gaiteņi utt.) aizliegts pieblīvēt ar priekšmetiem, mēbelēm, iekārtām, kā arī izmantot citiem nolūkiem.
2.5.Pie evakuācijas izeju durvīm 2.2 - 2.5 metru augstumā no grīdas jābūt uzstādītam uzrakstam "IZEJA" (balts uzraksts uz zaļa fona). Gaiteņos, kāpņu telpās uz durvīm, kuras ved uz evakuācijas ceļiem vai tieši uz āru, jāuzstāda zīmes "IZEJA" attēls — uz atvērtu durvju pusi skrejoša cilvēka siluets (ar bultām norādīts kustības virziens uz izeju).
2.6.Smēķēt atļauts tikai speciāli apzīmētās un iekārtotās vietās.

 3. Telpās aizliegts

3.1.Uzkopjot izmantot viegli uzliesmojošus un degt spējīgus šķidrumus.
3.2.Atstāt bez uzraudzības elektroiekārtas, ja tehniskajos noteikumos tas nav atļauts.
3.3.Lietot paštaisītus drošinātājus un nekalibrētus ieliktņus.
3.4.Izmantot nestandarta elektroierīces.
3.5.Izmantot bojātas elektroierīces.
3.6.Izmantot vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju.
3.7.Novietot degt spējīgus materiālus tuvāk par 0.5 metriem no gaismekļiem.
3.8.Veikt izmaiņas telpu plānojumā un funkcionālajā izmantojumā, kas neatbilst ugunsdrošības prasībām.
3.9.Veikt darbus ar atklātu uguni bez "Norīkojuma veikt darbus ar uguni".
3.10.        Izmantot tehniskās telpas materiālu un priekšmetu uzglabāšanai.
3.11.        Atkausēt dažādu sistēmu cauruļvadus ar atklātu uguni.
3.12.        Uzglabāt telpās balonus ar gāzi, viegli uzliesmojošus un degt spējīgus šķidrumus un materiālus.
3.13.        Izmantot apgaismes ierīces ar atklātu uguni, neievērojot to ekspluatācijas noteikumus.

4. Darbinieku pienākumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā

4.1.Nekavējoties par ugunsgrēku paziņot ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālr. 01 vai no mobilā tālruņa 112, nosaucot:
4.1.1.      objekta adresi,
4.1.2.      ugunsgrēka izcelšanās vietu,
4.1.3.      savu vārdu, uzvārdu,
4.1.4.      tālr. numuru.
4.2.Paziņot par ugunsgrēku skolas dežurantam un skolas direktoram un nospiest ugunsdzēsības signalizācijas trauksmes pogu- trīs 5 sekunžu gari zvani, kas nepārtraucas.
4.3.Dzēšanas un evakuācijas darbus veikt saskaņā ar izstrādāto rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā.
4.4.Nekavējoši atslēgt darbojošās ventilāci­jas iekārtas un elektroietaises (ja tas nepieciešams).
4.5.Līdz ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanās brīdim jebkurš darbinieks, kura telpās izcēlies ugunsgrēks, veic iespējamos pasākumus ugunsgrēka ierobežošanai un likvidēšanai, iesaistot strādājošos un izmantojot ēkā izvietotos ugunsdzēsības līdzekļus un inventāru , organizē ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagaidīšanu.
4.6.Lai iedarbinātu pulvera un ogļskābās gāzes ugunsdzēšamos aparātus, vispirms nepieciešams izvilkt ugunsdzēšamā aparāta sprosttapu, pēc tam virzīt uzgali uz degošo objektu, atvērt noslēdzošo ventili ar spara ratu vai palaišanas rokturi. Zem sprieguma esošās elektroiekārtas aizliegts dzēst ar ūdeni un putu ugunsdzēšamajiem aparātiem.
4.7.Darīt visu iespējamo panikas novēršanai.
4.8.Evakuējoties pa kāpnēm, centieties turēties pie margām.
4.9.Piedūmotā vai degošā telpā virzieties rāpus, turot galvu tuvāk grīdai. Virzoties piedūmotā telpā, jārāpo tuvu sienām, lai nezaudētu orientāciju.
4.10.        Ja nav iespējams evakuēties, palieciet savā vietā, mēģiniet radīt troksni, lai pievērstu sev uzmanību un gaidiet palīdzību.
4.11.        Neejiet atpakaļ ēkā, telpā, kamēr to nav atļāvuši ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki.
4.12.        Pēc ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierašanās pakļauties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai un rīkoties saskaņā ar viņa norādījumiem.
4.13.        Pēc evakuācijas skolotāji kopā ar izglītojamajiem pulcējas skolas pagalmā un ziņo direktorei par evakuēto skaitlisko sastāvu. 

NVSK: DROŠĪBA/drosibas noteikumi 2017/2.Ugunsdrošība 2017


DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr. 4.4.3.

 ELEKTRODROŠĪBA

Izdoti saskaņā ar MK noteikumiem

 Nr. 1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo
drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”
no 2009. gada 24. novembra  7.3. punktu,
un sadarbībā ar Latvenergo

1. Vispārīga informācija

1.1.Esi īpaši piesardzīgs vannas istabā, tualetē, pagrabā, dažās vietās virtuvē, uz balkona, lodžijā un ārā, jo šajās vietās ir elektrobīstamību pastiprinoši apstākļi:
1.1.1. strāvu vadošas grīdas (betona, ķieģeļu, keramikas flīžu);
1.1.2. metāla konstrukcijas un komunikāciju metāla cauruļvadi (siltā un aukstā ūdens, gāzes un centrālās apkures metāla caurules, radiatori, vanna, dušas kabīnes pamatnes metāla daļas, gāzes un elektriskā plīts).

2. Aizsardzība pret zibeni

2.1.Pret zibens radīto pārspriegumu jūsu mājoklī var droši aizsargāties, izmantojot pretzibens aizsardzības sistēmas – iekšējo un ārējo:
2.1.1.      ārējā pretzibens aizsardzība nodrošina zibens strāvas drošu novadīšanu līdz zemei;
2.1.2.      iekšējā pretzibens aizsardzība sastāv no potenciāla izlīdzināšanas un pārsprieguma aizsardzības sistēmām telpās.

3. Nedrīkst

3.1.Darbināt elektroierīces, ja:
3.1.1.      ir redzams pat it kā nenozīmīgs to bojājums;
3.1.2.      bojāti to apvalki;
3.1.3.      bojāta pieslēgumvadu izolācija;
3.1.4.      pieslēgumvadiem ir bojātas kontaktdakšas vai to vispār nav.
3.2.Lietot pašdarinātus vai labotus drošinātāju ieliktņus.
3.3.Remontēt elektrotīklam pieslēgtas elektroierīces.
3.4.Mainīt spuldzes un tīrīt gaismekļus, ja nav atslēgts spriegums.
3.5.Dzīt naglas vai urbt caurumus sienās un griestos, nepārbaudot, vai tur nav elektroinstalāciju vadu.
3.6.Pagalmā vai dārzā lietot elektrotīklam pieslēgtas sadzīves elektroierīces: veļas mazgājamās mašīnas, gludekļus, sulu spiedes, ūdens vārāmās kannas u. c. elektroierīces, kuras nav paredzētas lietošanai ārpus telpām.

4. Iegādājoties jaunu elektroierīci

4.1.Sevišķi bīstamās vietās cilvēku, mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzībai izmantot strāvas noplūdes automātu.
4.2.Instalācijai izmantot daudzvadu kabeļus ar vara dzīslām. Vienfāzes elektroierīcēm – trīsvadu kabeļus, trīsfāžu elektroierīcēm – piecvadu kabeļus un kontaktrozetes ar aizsargzemējuma spaili.
4.3.Ieteicams izvēlēties ierīces ar dubulto izolāciju, jo tas pasargās no elektrotraumām un atvieglos šo ierīču pieslēgšanu elektrotīklam.
4.4.Ērtai un drošai ekspluatācijai veco drošinātāju vietā uzstādīt attiecīga raksturojuma automātslēdžus.
4.5.Lai nodrošinātu biroja iekārtu nepārtrauktu darbu, ir derīgi lietot nepārtrauktās barošanas bloku (UPS).
4.6.Ja nav iespējams iegādāties ierīces ar dubulto izolāciju, jāizvēlas ierīces, kuru korpusam ir aizsargzemējums, par ko liecina kontaktdakša ar aizsargzemējuma spaili.

5. Derīgi zināt

5.1.Mājokļa elektrotīkla izbūvi drīkst veikt tikai licencētu firmu speciālisti vai sertificēti elektriķi.
5.2.Vienlaikus pieskarties elektroierīcēm un ar zemi savienotām konstrukcijām var būt bīstami.
5.3.Pirms jaunas elektroierīces pieslēgšanas elektrotīklam rūpīgi jāiepazīstas ar tās lietošanas instrukciju.
5.4.Strādājot ārā, garāžā, pagrabā, saimniecības ēkā, drīkst lietot tikai speciālus gaismekļus, kurus pieslēdz 12 V spriegumam.
5.5.Lai novērstu iespējamos negadījumus, jāveic kvalificēta elektroietaišu apkalpošana un periodiskas pārbaudes. To veic sertificēti speciālisti.

 NVSK: DROŠĪBA/drosibas noteikumi 2017/3.Elektrodrošība 2017


DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr. 4.4.4.

 PIRMĀS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANA

Izdoti saskaņā ar MK noteikumiem

 Nr. 1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo
drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”
no 2009. gada 24. novembra  7.4. punktu,
Valts ugunsdrošības un glābšanas dienestu

1. Vispārīgā informācija

1.1. Nelaimes gadījumos nekavējoši jāgriežas poliklīnikā.
1.2. Smagu traumu gadījumos cietušais jānogādā medpunktā.
1.3. Ja kādu apstākļu dēļ cietušo nevar nogādāt medpunktā, tad jāizsauc ārsts uz avārijas vietu pa tālruni 113.
1.4. Pirms ārsta ierašanās jāsniedz medicīniskā palīdzība.

2. Pirmā palīdzība asiņošanas gadījumos

2.1. Sniedzot pirmo palīdzību asiņošanas gadījumā stingri jāievēro šādi noteikumi:
2.1.1.brūci nedrīkst mazgāt ar ūdeni vai ar jebkādiem ārstniecības līdzekļiem, apkaisīt ar pulveriem un apziest ar ziedēm, jo tas traucē brūces sadzīšanu;
2.1.2.nedrīkst no brūces noslaucīt smiltis, zemi un tml., ar tādu paņēmienu brūce inficējas;
2.1.3.nedrīkst brūci notīrīt no sarecējušām asinīm, jo var sākties asiņošana;
2.1.4.nedrīkst brūci aptīt ar izolācijas lenti;
2.1.5.asiņošanas gadījumos jāuzliek spiedošu apsēju;
2.1.6.stipra asiņojuma gadījumā jāuzliek žņaugs;
2.1.7.nedrīkst pieskarties pie brūces ar rokām, lai neienestu brūcē infekciju, nedrīkst pašiem izņemt svešķermeni.
2.2. Asiņošanas apturēšanas gadījumi:
2.2.1.asiņošanas apturēšana ar pirkstiem vai saliecot locekļus locītavās. Arteriālo asiņošanu var apturēt, piespiežot ar pirkstiem pie attiecīgā kaula virs brūces;
2.2.2.asiņošanu no sejas apakšdaļas asinsvadiem var apturēt, piespiežot žokļa artēriju pie apakšējās žokļa malas;
2.2.3.asiņošanu no pieres un deniņiem var apturēt, piespiežot deniņu artēriju pie auss;
2.2.4.asiņošanu no lielām galvas vai kakla brūcēm var apturēt, piespiežot miega artēriju pie kakla skriemeļa;
2.2.5.paduses dobuma un pleca brūču asiņošanu aptur, piespiežot zematslēgas artēriju pie atslēgas kaula;
2.2.6.asiņošanu apakšdelmā aptur, piespiežot augšdelma artēriju augšdelma vidusdaļā;
2.2.7.asiņošanu no delnas un pirkstiem aptur, piespiežot artērijas apakšdelma apakšējā trešdaļā pie delnas;
2.2.8.asiņošanu kājās aptur, piespiežot ciskas artēriju pie iegurņa kauliem;
2.2.9.asiņošanu no pēdas aptur, piespiežot artērijas pēdas virspusē.
2.3. Asiņojošais asinsvads jāpiespiež ar pirkstiem pietiekami stingri. Ātrāk un drošāk, nekā saspiežot asinsvadus ar pirkstiem, asiņošanu var apturēt saliecot locekļus locītavās. Šim nolūkam cietušajam ātri jāuzloka piedurknes vai bikses un locītavas bedrītē, kas veidojas saliecot locītavu, kas atrodas augstāk par ievainojuma vietu, ieliek jebkādas drēbes vīstokli un stipri saliec locekli locītavā. Šādā veidā artērija locītavā tiek saspiesta un asiņu pieplūde brūcei tiek pārtraukta. Šādā stāvoklī kāju vai roku var sasiet vai piespiest pie cietušā ķermeņa.

 3. Pirmā palīdzība apdeguma gadījumos

3.1. Nedrīkst ar rokām aizskart apdegušo vietu, kā arī apziest to ar kaut kādām ziedēm, eļļām, vazelīnu vai šķīdinājumiem.
3.2. Apdeguma vieta jāpārsien tāpat kā jebkura brūce, jāpārsien ar sterilizētu materiālu vai arī izgludinātu auduma lupatiņu. Pēc tam cietušais jānogādā ārstniecības iestādē.
3.3. Apdegumi, kas radušies stipru skābju (sērskābes, slāpekļskābes, sālsskābes) iedarbībā, nekavējoties 10 – 15 min. ilgi rūpīgi jāapmazgā ar ātri tekošu ūdens strūklu no krāna vai spaiņa.
3.4. Apdeguma gadījumos jādod daudz dzert siltu ūdeni.

 4. Pirmā palīdzība cietušajiem no elektriskās strāvas

4.1.Vispirms cietušais ātri jāatbrīvo no elektriskās strāvas iedarbības.
4.2.Glābjot cietušo nedrīkst aizmirst, ka pieskaroties cilvēkam, kas atrodas zem strāvas, jārīkojas ļoti piesardzīgi. Tādēļ glābējam vispirms jāatvieno tā iekārtas daļa, kurai cietušais pieskāries.
4.3.Ja cietušais atrodas augstumā, tad iekārtu atvienojot un cietušo atbrīvojot no elektriskās strāvas, jādara viss, lai viņš nenokristu vai krītot nesasistos.
4.4.Lai atrautu cietušo no strāvu vadošajām daļām vai no vada, jālieto sauss apģērbs, virve, nūja, dēlis vai cits sauss priekšmets, kas nevada elektrisko strāvu.
4.5.Lai atrautu cietušo no strāvas vadošajām daļām, var arī satvert viņa apģērbu (ja tas ir sauss).
4.6.Neatkarīgi no cietušā stāvokļa, visos gadījumos obligāti jāizsauc ārsts.
4.7.Ja cietušais atguvis samaņu, viņš jānogulda ērtā stāvoklī (jānoliek zem viņa sega un jāapsedz ar kādu apģērba gabalu) un līdz ārsta atnākšanai viņam jānodrošina pilnīgs miers, nepārtraukti kontrolējot cietušā pulsu un elpošanu.
4.8.Nedrīkst atļaut cietušajam kustēties, jo cietušā stāvoklis var tomēr pasliktināties.
4.9.Ja cietušais slikti elpo – ļoti reti un krampjaini, viņam jāizdara mākslīgā elpināšana un sirds masāža. 

5. Pirmā palīdzība ģīboņa gadījumā, karstuma un saules dūriena gadījumā

5.1.Ja cietušais ir tuvu ģībonim (reibonis, slikta dūša, spiediens pakrūtē, gaisa trūkums, redzes aptumšošanās), viņš jānogulda, galva jānolaiž zemāk, kājas mazliet jāpaceļ, jādod iedzert aukstu ūdeni un ostīt ožamā spirtā samērcētu vates piciņu. Tāpat jārīkojas, ja cietušais ir paģībis.
5.2.Saules dūriena un siltuma dūriena gadījumā, kad cilvēks strādādams karstās telpās, saules svelmē vai spiedīgā bezvēja laikā, sajūt pēkšņu vājumu un galvas sāpes, viņš nekavējoties jāatbrīvo no darba un jāizved svaigā gaisā vai ēnā.
5.3.Ja rodas vājuma pazīmes, cietušais nekavējoši jāiznes no karstās telpas, jāpārnes vēsā vietā. 

6. Pirmā palīdzība lūzumu, izmežģījumu, sasitumu un saišu sastiepumu gadījumos

6.1.Lūzumu un izmežģījumu gadījumos pirmās palīdzības galvenais uzdevums ir nodrošināt slimajam loceklim ērtu un mierīgu stāvokli. Loceklim jābūt pilnīgi nekustīgam. Šis noteikums ir obligāts ne tikai lai novērstu sāpes, bet arī, lai novērstu apkārtējo audu papildu bojājumu, kauliem no iekšpuses pārdurot audus.
6.2.Kāju un roku lūzumu gadījumos jāpieliek šinas.
6.3.Mugurkaula lūzuma gadījumā lēnām zem cietušā uzmanīgi jāpabāž dēlis vai jāpagriež cietušais uz vēdera ar seju pret zemi un stingri jāraugās, lai cietušo paceļot, ķermenis nesaliektos (lai neievainotu mugurkaula smadzenes).
6.4.Sasitumi. Ja pārliecība, ka cietušais ir tikai sasities, bet nekas nav lauzts vai izmežģīts, sasituma vietai jāpieliek drēbes gabals un stingri jānosaitē sasistā vieta. N e d r ī k s t likt siltas kompreses.
6.5.Saišu sastiepums. Ja rodas saišu sastiepums, piemēram, ja klūpot izgriezusies pēda, pirmās pazīmes ir asas sāpes locītavā un ir uztūkums. Šajā gadījumā uztūkušai vietai jāpieliek auksts priekšmets, stingri jānosaitē un n e d r ī k s t kustināt kāju.

 7. Mākslīgā elpināšana

7.1.Ja elpošana ir apstājusies, plaušās nenotiek asiņu apskābekļošana. Apmēram triju minūšu laikā organisms izlieto asinīs uzkrāto skābekli un jau pēc nākošajām 2-3 minūtēm sākas neatgriezeniskas izmaiņas galvas smadzeņu garozas šūnās, vēlāk arī citos audos un orgānos. Tātad palīdzības sniedzēja rīcībā nav vairāk kā 3-5 minūtes pēc elpošanas un sirdsdarbības apstāšanās. Tas ir tā saucamais klīniskās nāves periods, ko var uzskatīt par pārejas periodu no dzīvības uz nāvi. Pieredze rāda, ka klīniskās nāves ilgums cilvēkam nepārsniedz 5-6 minūtes, kaut gan dažādi apstākļi tā ilgumu var izmainīt. Klīniskās nāves iestāšanos raksturo līķa izskats, nav elpošanas, asinsrites, zudusi samaņa, nav izsaucami refleksi, acu zīlītes maksimāli paplašinātas.
7.2.Mākslīgās elpošanas nolūks ir ievadīt plaušās skābekli, piespiest plaušas elpot pasīvi, līdz tās pašas sāk pilnīgi pildīt elpošanas funkciju.
7.3.Pirms uzsāk mākslīgo elpināšanu, jāpārliecinās, vai elpošanas ceļi nav nosprostoti. Apskata muti, degunu, tos iztīra no gļotām, siekalām, atvemtās barības ar jebkuru auduma gabalu. Ja elpināšanu izdara cietušajam guļot uz muguras, jārūpējas, lai cietušā mēle nekavētu gaisa ieplūšanu elpošanas ceļos. Ja cietušais guļ uz vēdera, mākslīgās elpināšanas laikā jāseko, lai mute un deguns netiktu aizspiesti. Jāatpogā cietušā apģērbs.
7.4.Mākslīgo elpināšanu izdara apmēram tādā biežumā, kā parasti elpo, t.i. 12-16 reizes minūtē. To izdara tik ilgi, kamēr atjaunojas patstāvīga un dziļa, parasta biežuma un ritma elpošana. Elpināšanu pārtrauc, ja sirdsdarbība neapšaubāmi ir apstājusies, neskatoties uz netiešo sirds masāžu.
7.5.Ja elpošana pilnīgi apstājusies, lietojami mākslīgās elpināšanas paņēmieni, iepūšot palīdzības sniedzēja izelpojamo gaisu cietušā mutē vai degunā (“mute – mute” un “mute – deguns”), vai arī lietojami mākslīgās elpināšanas aparāti.
7.6.Mākslīgai elpināšanai ar izelpojamo gaisu - cietušo nogulda uz muguras, pie tam galvu stipri atliec atpakaļ, zem pleciem paliek veltnīti vai arī palīdzības sniedzējs tur cietušā galvu rokās. Palīdzības sniedzējs novietojas uz ceļiem cietušā sānos. Šādā stāvoklī var vislabāk iepūst gaisu cietušā elpošanas ceļos. Pieturot zodu, jāfiksē cietušā galva. Palīdzības sniedzējs izdara dziļu ieelpu un, cieši piespiežot savas lūpas ap cietušā muti, izdara forsētu izelpu cietušā mutē 1 sekundes laikā. Cietušā plaušas tiek piepūstas, viņa krūškurvis izplešas. Palīdzības sniedzējs atliecas atpakaļ, izdara dziļu ieelpu, tajā laikā cietušā krūšukurvis saplok, notiek pasīva izelpa.
7.7.Ja gaiss nokļuvis cietušā kuņģī (to konstatē pēc uzpūšanas pakrūtē), to izvada, uzmanīgi uzspiežot pakrūtei. Parasti pa degunu gaiss neizplūst, ja tas notiek, to novērš, gaisa iepūšanas brīdī ar savu vaigu aizspiežot cietušā degunu.
7.8.Līdzīgi izdara mākslīgo elpināšanu ar izelpojamo gaisu “mute – deguns”. Šajā nolūkā izelpā ar lūpām aptver cietušā degunu un, paceļot cietušā zodu, aizver viņa muti ar tās rokas 1. un 2.pirkstu, kas tur zodu.
7.9.Higiēnisku apsvērumu dēļ pirms gaisa iepūšanas cietušā muti vai degunu pārklāj ar tīru kabatas lakatiņu, marli vai citu auduma gabalu.
7.10.        Gaisu var iepūst cietušā plaušās pa gumijas cauruli, vislabāk speciāli izgatavotu elpvadu, ko izliec burta S-veidā. Elpvadi lietošanā higiēniskāki, bet ne vienmēr dod tik labu efektu.

  

NVSK: DROŠĪBA/drosibas noteikumi 2017/4.Pirmā palīdzība 2017

 



Summary

Izglītojamo sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

 Izdots saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 70. panta 2 daļu


Full policy

IEKŠĒJAIS NORMATĪVAIS AKTS Nr. 4.2.11.

APSTIPRINĀTS
    ar Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas
direktora rīkojumu Nr. 1-9/16-0
                      no 10.10.2017.

Izglītojamo sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

 Izdots saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 70. panta 2 daļu

 1.      Vispārīgie jautājumi

1.1.   Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas (turpmāk tekstā – Skola) izstrādātais iekšējais normatīvais akts “Izglītojamo sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība” paredzēta, lai izskatītu un izvērtētu izglītojamo sūdzības.
1.2.   Par kārtības ievērošanu atbildīgs ir Skolas direktors (turpmāk –Direktors).
1.3.   Klašu audzinātāji ziņošanas un sūdzību iesniegšanas iespējas un kārtību izglītojamajiem izskaidro mācību gada sākumā, veicot ierakstu  e-klases žurnālā, klases stundā stundas tēmā. Izglītojamie to apliecina ar ierakstu “iepazinos” instruktāžas lapā norādot datumu un parakstu, instruktāžas lapas līdz visu parakstu saņemšanai glabājas pie audzinātāja, pēc tam tiek nodotas Skolas sekretārei ievietošanai lietā.

 2.      Sūdzību iesniegšanas kārtība

2.1.   Konsultāciju punktos pie ziņojuma dēļa un Skolas mājas lapā sadaļās “Izglītojamajiem” un “Tālmācība” atrodas apstiprināta, izglītojamajiem pieejama informācija, kā iesniedzamas un izskatāmas izglītojamo sūdzības.
2.2.   Sūdzības izglītojamie var iesniegt:
2.2.1.  mutiski, izstāstot iespējamā aizskāruma/apdraudējuma būtību Direktoram vai jebkuram Skolas pedagogam. Izglītojamā mutiski izteikto sūdzību Direktors vai pedagogs noformē rakstiski. Pedagogs saņemto sūdzību iesniedz izskatīšanai Direktoram;
2.2.2.  sūtot elektronisku vēstuli e-klasē, uz Skolas e-pastu nvsk@jelgavasnovads.lv , direktora e-pastu irma.sermuksle@jelgavasnovads.lv  vai jebkura Skolas pedagoga e-pastu. Pedagogi saņemto sūdzību iesniedz Skolas direktoram.

 3.      Sūdzību izskatīšanas kārtība

3.1.   Sūdzības un ziņojumus izskata Direktors, bet sarežģītākos gadījumos – izveidota komisija (turpmāk – Komisija) likumā noteiktā kārtībā, kurā ir vismaz trīs cilvēki. Komisijas sastāvu apstiprina Direktors.
3.2.   Gadījumos, ja sūdzība iesniegta par Direktoru, tad visus lēmumus ar sūdzību izskatīšanu pieņem Izglītības pārvaldes vadītājs. Sūdzību var iesniegt Izglītības pārvaldē rakstiski vai sūtot uz adresi: Jelgava, Pasta iela 37, LV-3001.
3.3.   Sūdzība pēc tās saņemšanas tiek izskatīta nekavējoties.
3.4.   Ja sūdzības saturs prasa tūlītēju rīcību (izglītojamais nav drošībā, apdraudējums notiek pašreiz), Direktors cenšas novērst  tiešo apdraudējumu, informē vecākus un/vai tiesībsargājošās institūcijas.
3.5.   Direktors un Komisija izmeklē katru atsevišķu sūdzības gadījumu, vadoties no saņemtās informācijas, kā arī pēc savas iniciatīvas iegūst nepieciešamos pierādījumus un papildus informāciju. Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīts  citu profesionāļu atbalsts.
3.6.   Ja veiktās izmeklēšanas rezultātā Komisijas rīcībā nonāk ziņas par iespējamu izglītojamo tiesību aizskārumu, kam ir krimināli vai administratīvi sodāma pārkāpuma pazīmes, Komisija sagatavo rakstisku ziņojumu tiesībsargājošām institūcijām.
3.7.   Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc sūdzības iesniegšanas Direktoram tiek iesniegts rakstisks Komisijas sūdzības izvērtējums un iespēju robežās sniegta mutiska/rakstiska atbilde sūdzības iesniedzējam.
3.8.   Direktors ir tiesīgs neatbildēt sūdzības iesniedzējam šādos gadījumos :
3.8.1.      sūdzībā nav norādīts sūdzību iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese;
3.8.2.      sūdzība nav parakstīta;
3.8.3.      sūdzības saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
3.8.4.      iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;
3.8.5.  atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš, un tās saturs attiecībā uz iepriekšējās sūdzības norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.
3.9.   Ja pēc Komisijas iesniegtā sūdzības izvērtējuma tiek atklāti bērnu tiesību pārkāpumi, Direktors lemj par iespējamo disciplināro atbildību, ja tai šāda atbildība piemērojama saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu prasībām.

 NORMATIVIE DOKUMENTI/sudzibu izskatisana 2017